Pasākums ģimenēm “Pūpolu diena”

Pasākuma dienā pētīsim pūpola uzbūvi, atpazīsim “pūpolpuišus” un “pūpolmeitenes”, noskaidrosim, kam patīk mieloties ar šo ziedu nektāru un putekšņiem, uzzināsim kā pūpolus izmanto biotehnoloģijās un ko nozīmē pūpolu ogleklis. “Pūpolu diena” ir trešais pasākums mūsu izglītības programmā ģimenēm “Daba dārzā”.

PROGRAMMA:

11.00 – 15.00 Pētnieciski izzinoša darbnīca “Iepazīsties – esmu PŪPOLS!” “Botania” mācību klasē A kopā ar izglītības speciālisti Vendiju Lazdiņu.
11.00 – 12.00 Pasaku stūrītis “Vītola stabulīte” “Botania” ekspozīcijā 2. stāvā kopā ar pasaku stāstnieci Daci Miezīti.
12.00 – 14.00 Radošā darbnīca “Ilgtspējīgie pūpoli” “Botania” ekspozīcijā 2.stāvā. Pūpolus veidot palīdzēs rokdarbu entuziaste Ilze Reine.
12.00 – 15.00 Seju apgleznošanas stūrītis “Satiec Pūpolu feju”. “Botania” telpās pie ieejas ekspozīcijā. Pūpolus uz vaidziņiem uzburs Olīvija Zeta Survillo.

Pūpolu dažādība Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā ir uzmanības vērta

Pasaulē zināmas vismaz 435 vītolu un kārklu sugas. Latvijas dabā sastopamas 23 sugas, un to ziedkopas – pūpoli ir ļoti dažādi. Vītoli ir nozīmīgi ārstniecības, dekoratīvie un tehniskie augi – tie noderīgi gan stādīšanai pie ūdeņiem, gan smiltāju nostiprināšanai, vairākas sugas ir ļoti labi nektāraugi, citas ir labākais materiāls pinumiem un vilnas krāsošanai. Vītli izsenis izmantoti ārstniecībā, un tieši no vītola mizas pirmoreiz iegūts aspirīns. Vītolu dzimtas augi un to pūkainās ziedkopas ir ļoti nozīmīgs pētniecības objekts biotehnoloģijas un vides zinātnēs. Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vītolu un kārklu kolekcijā ir vairāk nekā 180 sugas un šķirnes.

Kuri pūpoli ir “īstie”?

Lieldienu laikā, kad pūpols tiek daudzināts kā viens no svētku simboliem, to daudzveidība mēdz mulsināt. Vītolu ģints kokveidīgos pārstāvjus saucam par vītoliem, krūmveidīgos – par kārkliem. To izpēte ir sarežģīta, jo tie savā starpā viegli krustojas un ir grūti noteikt, kas ir kas. Par “īstajiem” pūpoliem tiek uzskatīti lieli, balti un spīdīgi pūpoli, kuri aug uz krāsaina dzinuma, vēlams – sarkana. Tādi pūpoli ir smaillapu vītolam un smilšu vītolam.

Smaillapu vītols (Salix acutifolia) ir krūms vai 6–8 m augsts koks, kuru var izmantot kāpu un citu smiltāju nostiprināšanai. Smaillapu vītolam ir tievi, lokani jaunie dzinumi, bet, atšķirībā no smilšu vītola, tam ir šaurākas, smalkākas lapas.

Smilšu vītols (Salix daphnoides) nav vietējā suga, taču Latvijā plaši kultivēta. Labos apstākļos tas var izaugt 10–12 m augsts, to bieži stāda kāpās kā aizsargstādījumu. 2-3 gadus veci dzinumi ir olīvzaļi vai tumšbrūni, ar zilganu apsarmi.

Iespējams, ka īstais vēsturiskais pūpolvītols ir blīgzna (Salix caprea), kas zied agri pavasarī. Tam gan dzinumi ir pelēkā krāsā.

Lieldienu vītols jeb šķirne ‘Pashal’ selekcionēta īpaši Lieldienām, ir smilšu vītola (Salix daphnoides) un smaillapu vītola (Salix acutifolia) hibrīdas izcelsmes šķirne ar zilganu apsarmi klātiem sarkanbrūnganiem dzinumiem.

“Pūpolu diena” ir trešais 2025. gada pasākums izglītības programmā ģimenēm “Daba dārzā”. Visa gada garumā programmas ietvaros organizējam aktivitāšu dienas, kurās atklājam aizraujošus stāstus par kādu no augu grupām Latvijas Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā. Kopā ar apmeklētājiem iepazīstam augus, kuru klātbūtne dārzā veicina un saglabā dabas daudzveidību mūsu dzīvesvietas apkārtnē, sniedzot patvērumu un barošanās vietu putniem, kukaiņiem un citām dabas radībām.

Piekļūstamības informācija:
– “Botania” ekspozīcijā ir pieejams lifts. Līdz “Botania” ēkai ved asfaltēts ceļš.

Mērķauditorija:
– Ģimenes, mazie dabaspētnieki un viņu lielie draugi, kā arī ikkatrs kuram interesē pūpoli un dabas stāsti.

Papildu informācija:
– Ieeja maksa: atbilstoši Latvijas Nacionālā botāniskā dārza cenrādim.
– Aktivitātes notiek vides izglītības centrā “Botania” telpās, Salaspilī, Miera ielā 1
– Latvijas Nacionālā botāniskā dārza publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par LNBD piedāvājumu.